Ir kļuvis skaidrs, ka pasaules mērogā jautājums par pārtikas atkritumiem tiek skatīts no dažādiem aspektiem, sākot no pārtikas pieejamības un izšķērdēšanas samazināšanas līdz pārtikas atkritumu apsaimniekošanai. Eiropas Savienības (ES) tiesību akti atkritumu jomā ir skaidri – jāsamazina radītais atkritumu apjoms un pēc iespējas vairāk tie jāpārstrādā, tādējādi atgriežot apritē resursus, kurus citādi apglabātu poligonā. Viens no tiesību aktos ietvertajiem mērķiem attiecas arī tieši uz atkritumu apglabāšanu – līdz 2035. gadam poligonos apglabājamais sadzīves atkritumu apjoms no radītā nedrīkst pārsniegt 10%.
Pārtikas produktu atkritumi, ēdienu pārpalikumi, kā arī dārzu, telpaugu un citi organiskie atkritumi veido vismaz trešo daļu no sadzīves atkritumiem, ko rada mājsaimniecības. Sajaucoties ar citiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, rodas samirkusi, netīra atkritumu masa un tā nonāk pie mums – Getliņu atkritumu poligonā. Lai to ilustrētu, iztēlojieties vienas vakariņas un tos atkritumus, kas rodas vakariņu sagatavošanas un ēšanas laikā. Atkritumu savākšanas mašīnā vienkopus nonāk ēdienu pārpalikumi, šampanieša pudele, rožu pušķis, pārtikas produktu iepakojums, izgatavots no plastmasas, metāla vai stikla, papīra salvetes u.c. atkritumi.
Šo nešķiroto mājsaimniecības atkritumu masu sākotnēji pārstrādā atkritumu šķirošanas rūpnīcā, kas atrodas Getliņu poligona teritorijā. Tajā mehāniski atdala pārstrādei derīgus materiālus – plastmasas un metāla iepakojumu, bioloģiskos atkritumus un atkritumus, no kuriem var ražot kurināmo. Tomēr visām atdalītajām atkritumu plūsmām ir viena kopīga problēma – tās ir netīras, mitras un satur citu atkritumu piejaukumus. Lai atkritumus izmantotu kā pilnvērtīgu resursu un tie atbilstu pārstrādes rūpnīcu prasībām, ir viens risinājums – atkritumiem ir jābūt dalīti vāktiem un sašķirotiem jau to rašanās vietā jeb katra dzīvesvietā.
SIA “Getliņi EKO” ir pirmie, kas izveidojuši mūsdienīgu bioloģisko atkritumu pārstrādi Latvijā. Pārstrādājot bioloģiskos atkritumus Baltijā lielākajā fermentācijas tuneļu kompleksā, tiek iegūts komposts un biogāze, kas tiek izmantota uzņēmuma energoblokā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Iegūtā gāze tiek pārvērsta elektrībā un siltumā, savukārt iegūtā tehniskā komposta atgriešana tautsaimniecībā joprojām ir izaicinājums.
Tikai tīrs komposts ir derīgs tautsaimniecībā
Kvalitatīvs komposts no bioloģiskajiem atkritumiem satur virkni organisko savienojumu, kas uzlabo augsnes struktūru un auglību. To var sekmīgi atgriezt lauksaimniecībā, vismaz daļēji aizstājot ķīmiski ražotus mēslošanas līdzekļus un samazinot augsnes piedevu lietošanu lauksaimniecībā.
Šobrīd Getliņos saražotais komposts satur būtisku daļu citu atkritumu piemaisījumus – stikla lauskas, plastmasas daļiņas, papīra un kartona daļas no iepakojuma, avīzēm un dzērienu pakām. Piejaukumi padara kompostu teju neizmantojamu un pēc šādas kvalitātes komposta nav pieprasījuma tirgū. Ministru kabineta noteikumu projektā par atkritumu beigu statusu ir paredzēts, ka tādas kvalitātes kompostu, ko šobrīd var saražot SIA “Getliņi EKO”, var izmantot tikai poligona iekšējām vajadzībām. Rezultātā, nešķirojot atkritumus, Latvijā tiek zaudēti vērtīgi vietējie resursi, kam ir potenciāls stiprināt tautsaimniecību.
Jāpiemin, ka Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā pašvaldībām bioloģisko atkritumu dalīta vākšana iedzīvotājiem ir jānodrošina obligāti kopš 2021. gada 1. janvāra, savukārt no 2024. gada 1. janvāra tā būs jānodrošina Latvijas iedzīvotājiem pārējās pašvaldībās. Tas kopumā vieš cerību, ka kvalitatīva komposta sagatavošana ir tikai laika un paradumu maiņas jautājums. Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā iedzīvotāji un komersanti var nekavējoties lūgt savam namu vai atkritumu apsaimniekotājam uzstādīt brūno konteineru bioloģisko atkritumu šķirošanai, ja tas nav izdarīts līdz šim. Iedzīvotāju izglītošana un proaktīva pašvaldību rīcība atkritumu šķirošanas veicināšanā ir ceļš, kā pēc iespējas vairāk atkritumu pārstrādāt.