Latvija ir ūdeņiem bagāta valsts un to kā asinsrite apņem ūdeņi gan virszemē, gan pazemē. Tas vienlaikus iezīmē to, ka atbildīga izturēšanās pret dabu un vidi šodien ir droša dzīves telpa nākamajām paaudzēm. Tikmēr Getliņu izgāztuve tapa pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad par ekoloģiju un dabas aizsardzību neviens īsti neuztraucās. Iespējams, tieši tāpēc izgāztuvi tobrīd veidoja uz Rīgas pievārtē esošā Getliņu purva ar augstiem gruntsūdeņiem, ko, visticamāk, nekur citur pasaulē neiedomātos darīt.
Vēl pirms 30 gadiem Getliņu izgāztuve bija kārtējais milzīgais atkritumu kalns. Izgāztuves rajonā bija jūtama nepatīkama smaka, bez gumijas zābakiem šeit nevarēja ienākt, un vietējie iedzīvotāji gruntsūdeņu piesārņojuma dēļ baidījās ņemt ūdeni no akām un stādīt sakņu dārzus pie mājām. Tagad Getliņi EKO ar atkritumu pārstrādes iekārtām, koģenerācijas staciju un siltumnīcām ir viens no Eiropā modernākajiem sadzīves atkritumu poligoniem. Bieži vien arī uzņēmuma viesi ir pārsteigti par redzēto – netīrības un smakas vietā – sakopts, organizēts, jaunākajās tehnoloģijās balstīts atkritumu poligons 87 hektāru platībā.
Pamats tam meklējams divtūkstošo gadu sākumā, kad poligona teritorijā tika uzsākta jauna atkritumu kalna izveide, lai ar Pasaules Bankas aizdevumu un Ziemeļvalstu finansējumu izveidotu pirmās drošās, ES prasībām atbilstošās atkritumu apglabāšanas šūnas. Blakus vecajam kalnam tika izrakta atbilstoša pamatne, kas tika izlīdzināta, iztīrīta, un no iekšpuses izklāta ar ģeotekstilu un ģeomembrānu, tika izbūvētas notekūdeņu savākšanas sistēmas. Kopš 2002. gada visi atkritumi tiek glabāti jaunajā kalnā, tāpēc tas ir izveidots drošs un apkārtējos gruntsūdeņus nepiesārņo.
Tikmēr vecais atkritumu kalns tika slēgts, noblietēts kupola formā un pārklāts ar māla kārtu, lai tajā neiekļūtu jauns lietus ūdens. Atkritumiem, kuri tika nogādāti kalnā, nebija nekādu augsnes pasargāšanas risinājumu. Līdz ar to gadu gaitā lietus un sniega ūdeņiem sūcoties caur atkritumiem, veidojas gruntsūdeņu piesārņojums. Lai arī šobrīd vecais kalns ir aizaudzis ar zāli un pļavas puķēm, apakšā atrodas bumba ar laika degli jeb vēsturiskais gruntsūdeņu piesārņojums, kas palēnām virzās Daugavas virzienā. Veicot plānveidīgus gruntsūdeņu attīrīšanas darbus, mēs spētu ierobežot un apturēt vēsturiskā piesārņojuma izplatīšanos.
Jau šobrīd citu piesārņojuma avotu dēļ redzam, ka atsevišķās vietās Daugavā neiesaka un pat aizliedz peldēties. Sagaidāms, ka jaunu piesārņoto gruntsūdeņu nokļūšana Daugavas upes baseinā krietni pasliktinātu ūdens kvalitāti. Ir skaidrs, ka piesārņojuma no vecā Getliņu kalna nokļūšana Daugavas upes baseinā būtu bezatbildīga pret dabu un ūdeņiem, un sekas būs jūtamas arī paaudzēs uz priekšu.
Līdzšinējā Latvijas pieredze ar lielāka mēroga piesārņotu vietu attīrīšanu jeb sanāciju rāda, ka tas ir sarežģīts, dārgs un laikietilpīgs process. Inčukalna gudrona dīķu stāsts ilga desmitgades, bet šobrīd piesārņojuma avots ir likvidēts un daba lēnām atveseļojas. SIA “Getliņi EKO” ir risinājumi un šobrīd tiek izvērtētas arī tehnoloģiskās iespējas gruntsūdeņu attīrīšanai, taču tam ir nepieciešams finansējums un politiskā griba, lai gadu laikā radīto situāciju spētu laikus novērst – pirms piesārņojums sasniedz Daugavu.
