Latvijā gandrīz puse (42%) aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka vislielākais šķērslis BIO atkritumu šķirošanā ir specializētu konteineru trūkums dzīvesvietas tuvumā, liecina uzņēmuma “Getliņi EKO” un kompānijas “Norstat” veiktais pētījums informatīvās kampaņas “Viss, ko neapēd, ir noderīgs” ietvaros.
Tāpēc “Getliņi EKO” mudina iedzīvotājus pieprasīt namu apsaimniekotājiem specializētus konteinerus, kas paredzēti BIO atkritumiem. Ņemot vērā, ka BIO atkritumu šķirošana no 2024.gada būs obligāts pienākums visiem Latvijas iedzīvotājiem, kampaņas “Viss, ko neapēd, ir noderīgs” mērķis ir vērst uzmanību uz jauno pienākumu un sniegt informāciju par šķirošanas praktiskajiem jautājumiem.
“Kampaņu uzsākām, lai vērstu iedzīvotāju uzmanību, ka līdz ar nākamo gadu BIO atkritumu šķirošana būs obligāta visā valsts teritorijā. Kampaņas laikā izveidojām mājaslapu www.navkurmest.lv. Tajā savam apsaimniekotājam var darīt zināmu vēlmi šķirot BIO atkritumus. Šo iespēju ir apsvēruši vairāk nekā 10 000 cilvēku, bet nepilnas 800 mājsaimniecības lūgušas izvietot dzīvesvietas tuvumā BIO konteinerus,” norāda uzņēmuma “Getliņi EKO” projektu vadītāja vides izglītības jomā Inese Avota.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, vairākums (62%) aptaujāto atzīst, ka viņu mājsaimniecība patlaban BIO atkritumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā.
I. Avota atgādina, ka lielākas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu ir sabiedrības informētības trūkuma rezultāts, jo apsaimniekošanas samaksa par sašķirotiem BIO atkritumiem ir ap 20% lētāka nekā sadzīves atkritumu.
“Šodien ir īpaši svarīgi aizdomāties par atkritumiem, ko mēs ikdienā radām ik uz soļa. Joprojām ievērojams atkritumu apjoms tiek apglabāts poligonos. Vienlaikus “Getliņi EKO” nu jau otro gadu spēj BIO atkritumus pārvērst gāzē, kas pēcāk pārtop elektrībā un siltumā. Tas ļauj no BIO atkritumiem iegūt ne tikai vērtīgus resursus, bet arī būtiski samazina Getliņu atkritumu kalnā noglabājamo atkritumu apjomu,” stāsta uzņēmuma “Getliņi EKO” projektu vadītāja vides izglītības jomā Inese Avota.
Datos arīdzan secināts, ka gandrīz puse (45%) aptaujāto par lielāko ieguvumu no BIO atkritumu šķirošanas uzskata mazāku atkritumu apjomu sadzīves konteinerā un izvešanas regularitāti. Otrajā vietā vismaz katrs trešais (38%) respondents ierindo samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu poligonos. Nedaudz mazāk – 36% cilvēku – norāda uz atbildīgu ieradumu veidošanos un rūpes par vidi. Turpretim tikai katrs piektais (17%) iedzīvotājs min mazāku rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu.
I. Avotas ieskatā ir jāmainās sabiedrības attieksmei pret atkritumiem – ja mēs radām atkritumus, tad mums ir pienākums tos šķirot. Tā īsti pat nav izvēle, bet gan pienākums. Mēs visi zināmā mērā esam līdzatbildīgi par Eiropas Savienības (ES) atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.
Jau ziņots, ka līdz 2035.gadam Latvijai jāizpilda sadzīves atkritumu apglabāšanas normas – poligonos būs atļauts apglabāt ne vairāk par 10% no visiem sadzīves atkritumiem, jo pārējais būs jāpārstrādā.
Pētījumu par šķirošanas tendencēm un BIO atkritumu šķirošanas paradumiem “Getliņi EKO” īstenoja kopā ar kompāniju “Norstat” šī gada augustā, intervējot 1008 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.