Rīgā aizvadītā gada laikā pieaudzis šķiroto atkritumu īpatsvars, kas ne vien palīdz aizsargāt vidi, bet arī ļauj ievērojami ietaupīt iedzīvotāju līdzekļus. Pateicoties atkritumu šķirošanai, pērn iedzīvotājiem atkritumu izvešanas izdevumi samazinājušies aptuveni par 14 miljoniem eiro.
2022. gadā Rīgā dalīti savāca 29,2% atkritumu, kas ir par apmēram 50% vairāk nekā 2020. gadā, kad tika savākti 19,9% šķiroto atkritumu. 2021. gadā dalīti savāca 24% atkritumu. Visstraujāk ir pieaudzis dalīti vāktā vieglā iepakojuma un stikla apjoms.
Šķirojot vieglo iepakojumu un stiklu, kopumā rīdzinieki 2022. gadā ir ietaupījuši vairāk nekā 14 miljonus eiro – tā ir nauda, ko iedzīvotāji būtu samaksājuši, ja šķirotie atkritumi būtu izvesti un apsaimniekoti kā nešķiroti sadzīves atkritumi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, papildus ietaupīti gandrīz pieci miljoni eiro.
Rīgas pašvaldība atgādina, ka iepakojuma un stikla konteineru uzstādīšana un šo dalīti vākto atkritumu izvešana ir bez maksas, pretēji nešķiroto sadzīves atkritumu konteinera izvešanai, par ko iedzīvotājiem jāmaksā. Katrs lielais iepakojuma konteiners, kas 2023. gadā būs sašķirots pareizi un tiks izvests kā iepakojuma konteiners, samazinās mājas atkritumu apsaimniekošanas izdevumus par aptuveni 24 līdz 27 eiro atbilstoši attiecīgā atkritumu apsaimniekotāja tarifam.
“Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk esam novērojuši, ka cilvēki ir gatavi mainīt savus paradumus un atkritumu poligonā “Getliņi” nonāk aizvien mazāk nešķiroto sadzīves atkritumu. Salīdzinot ar 2021. gadu, poligonā nonāca par 14 tūkstošiem tonnu mazāk nešķiroto sadzīves atkritumu. Sāktais darbs sabiedrības izglītošanā par atkritumu samazināšanu, pārdomātiem pirkumiem un atkritumu šķirošanu sadarbībā ar Rīgas domi ir pamats tam, lai turpinātu samazināt poligonā nonākušo atkritumu apjomu,” norāda SIA “Getliņi EKO” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.
Rīgas pašvaldība padara pieejamāku vieglā iepakojuma un stikla šķirošanu
Rīgas pašvaldība pēdējo gadu laikā veikusi vairākus pasākumus šķirošanas veicināšanai. Māju apsaimniekotājiem noteikts pienākums sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem nodrošināt vieglā un stikla iepakojuma šķirošanu pie daudzdzīvokļu ēkām, izvietojot attiecīgus konteinerus, bet komersantiem jānodrošina atkritumu šķirošana iedzīvotājiem pie tirdzniecības vietām, degvielas uzpildes stacijām un pašapkalpošanās automazgātavām, piedāvājot vismaz vieglā iepakojuma un stikla atkritumu dalītu savākšanu.
Rīgas pašvaldība un trīs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi iedzīvotāju ērtībām kopīgi izveidojuši vienotu ceļvedi, kas palīdz vieglāk orientēties atkritumu šķirošanā. Ceļvedis pieejams Rīgas pašvaldības mājaslapā.
Patlaban notiek astoņu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu projektēšana, turpinās darbs pie publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.
Rīgā paplašina tekstila izstrādājumu dalītās vākšanas iespējas
Tāpat no šī gada galvaspilsētā paplašinātas iespējas nodot tekstila izstrādājumus – dažādās apkaimēs būs 65 jauni specializēti konteineri, no kuriem liela daļa jau ir izvietoti.
Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajos var ievietot vēl lietojamu dažāda veida apģērbu, apavus un mājas tekstilu. Pieļaujami arī nelieli defekti – mazi traipi, neliels caurums, atirusi vīle. Lai tie būtu derīgi atkārtotā apritē, tostarp, pārstrādei un otrreizējai lietošanai, būtiski, ka sašķirotie tekstilizstrādājumi nav bijuši saskarsmē ar ķīmiskām vielām, tostarp motoreļļām, kā arī nav sadriskāti. Tiem jābūt sausiem un bez pelējuma. Konteinerā nedrīkst izmest mitru un pelējušu apģērbu, kā arī audumu atgriezumus. Šādus tekstilizstrādājumus jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā.
Sašķiroto tekstilu konteineros jāievieto cieši aizsietā maisā. Kopā ar tekstilu nav šķirojami cita materiāla izstrādājumi, piemēram, plastmasas slēpju zābaki un mīkstās rotaļlietas. Šajos konteineros aizliegts mest cita veida atkritumus.
Arī bioatkritumu konteineri noteiktām mājām kļūs par obligātu prasību
Latvijā no 2024. gada bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana būs obligāta, tāpēc Rīgas pašvaldība plāno šogad turpināt bioatkritumu dalītās vākšanas veicināšanu, nosakot šos konteinerus kā obligātus pie noteiktām mājām.
Sekojot citu valstu pieredzei veiksmīgā atkritumu šķirošanā, Rīgas pašvaldība aizvadītā gada rudenī sāka pilotprojektu #biovaig, lai izmēģinātu jaunu bioatkritumu šķirošanas pieeju. Projekta īstenotāji ir Rīgas pašvaldība, “Rīgas namu pārvaldnieks”, “CleanLiving”, atkritumu poligons “Getliņi”, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi “CleanR” un “EcoBaltiaVide”, kā arī lielveikalu tīkls “Maxima”. Projekta mērķis ir veicināt atkritumu šķirošanu Rīgā, piedāvājot ērtas metodes, kā to ikdienā īstenot daudzdzīvokļu mājās.
Vairākās pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” mājās klienti kopš rudenī saņēma speciālu bioatkritumu šķirošanas komplektu, kurā ietilpst šķirošanai paredzēts konteiners un bionoārdāmie maisiņi, kas šķirošanu ikdienā padara ērtāku.
Rīgas dome pagājušajā gadā dalībai projektā uzrunāja arī lielveikalus, no kuriem iniciatīvai atsaucās lielveikalu tīkls “Maxima”, kura veikalos uz noteiktu laiku ir ieviesti jauna dizaina papīra maisiņi, kas informē un izglīto pircējus par bioloģisko atkritumu šķirošanas iespējām.
Papīra maisiņu dizainā ietverta informācija par bioloģisko atkritumu veidiem, kurus iespējams šķirot bioloģisko atkritumu konteineros un citās tiem paredzētajās vietās. Bioloģiskie atkritumi iekļauj augļus un dārzeņus, serdes, mizas, svaigas un termiski apstrādātas olas, kafijas un tējas biezumus bez maisiņiem un filtriem, maizes un miltu izstrādājumus, svaigu un termiski apstrādātu gaļu un gaļas izstrādājumus, zivju atgriezumus u.c. Bioloģiskie atkritumi ir arī dārza atkritumi un telpaugi.
Iedzīvotāji aktīvi nodod arī bīstamos atkritumus
Aizvadītā gada rudenī 11 galvaspilsētas apkaimēs notika Rīgas domes organizētā bīstamo sadzīves atkritumu nodošanas mobilitātes akcija, kuras laikā tika savāktas 52,6 tonnas bīstamo sadzīves atkritumu.
No iedzīvotājiem tika pieņemti tādi sadzīvē radušies bīstamie un videi kaitīgie atkritumi, kā eļļas, eļļas filtru atkritumi, laku un krāsu atkritumi, dzīvsudraba atkritumi, luminiscētās spuldzes, organiskie šķīdinātāji, neizlietoti ārstnieciskie preparāti, ķimikālijas, izlietotās baterijas, printeru un kopētāju izlietotās kasetes, piesārņotā tara u.c.